Kāpēc hibrīdais darbs nav iemesls samazināt biroju, un ar ko piepildīt atbrīvoto vietu.

Īsumā

  • Tukša piektdiena nav pamats samazināt biroju: Eiropas birojos nedēļā vidēji izmanto 46% vietu, bet pīķa dienā 71% (CBRE, 2025), un visvairāk cilvēku birojā ir otrdienās (CBRE, 2026).
  • Cilvēki uz biroju brauc galvenokārt, lai paveiktu darbu (Gensler, 2025). Tāpēc hibrīdajam birojam vajag ne tikai galdus, bet arī sarunu telpas, kabīnes, klusās istabas un atpūtas zonas, kurās var strādāt.
  • Pirms samazināt telpas, izmēriet noslodzi otrdienā, saprotiet, kur cilvēki birojā strādā, un noskaidrojiet, kāpēc viņi vispār brauc uz biroju.

Piektdiena, trīs pēcpusdienā. Jūs ejat cauri birojam, un dzirdams tikai ventilācijas troksnis. No četrdesmit galdiem aizņemti seši. Sanāksmju telpā deg gaisma, bet tajā neviena nav.

Doma rodas pati: par ko mēs katru mēnesi maksājam? Un nākamais solis šķiet loģisks: zvanīt iznomātājam un atteikties no daļas telpu.

Mēs uzskatām, ka tā ir viena no dārgākajām kļūdām, ko uzņēmums šobrīd var pieļaut. Ne tāpēc, ka mazāks birojs vienmēr ir slikts. Bet tāpēc, ka tukšs galds nepierāda, ka birojs nav vajadzīgs. Tas pierāda, ka birojs ir nepareizs.

Un jā, mēs iekārtojam birojus, tāpēc mums ir sava interese. Tieši tāpēc godīgi: dažreiz birojs tiešām ir par lielu, un samazināt ir pareizi. Bet to var zināt tikai tad, kad esat saskaitījuši otrdienu, nevis piektdienu.

Tukšā piektdiena melo

Piektdiena nav jūsu birojs. Jūsu birojs ir otrdiena.

Eiropā birojos vidēji aizņemti 46% vietu, bet pīķa dienā 71% (CBRE, 2025). 73% uzņēmumu saka, ka visvairāk cilvēku birojā ir tieši otrdienās (CBRE, 2026). Ja biroju samazināt pēc vidējās dienas, otrdienās cilvēki staigās pa gaiteni ar portatīvajiem datoriem, meklējot, kur apsēsties. Un nākamajā otrdienā paliks mājās.

Tie, kas pasteidzās, jau maksā par to: 21% Eiropas uzņēmumu, kas platību samazināja par daudz, tagad to atkal paplašina. Gadu iepriekš tādu bija 7% (CBRE, 2025).

Cilvēki nepameta biroju. Viņi pameta galdu.

Uz biroju brauc, lai paveiktu darbu. Gensler 2025. gada pētījumā, kurā aptaujāti vairāk nekā 16 800 biroju darbinieku 15 valstīs, pirmais iemesls ir “koncentrēties uz savu darbu”; tālāk seko klātienes sapulces, kolēģi un tehnika. Ja birojā to izdarīt grūtāk nekā mājās, cilvēks paliek mājās. Un šis darbs notiek ne tikai pie galda: sadarbības telpas dienas laikā tiek izmantotas par 64% vairāk stundu nekā galdi (XY Sense dati, ko citē CBRE).

Tātad birojs nav kļuvis lieks. Lieks ir kļuvis birojs, kas plānots kā galdu lauks ar dažām sanāksmju telpām stūrī.

Paņemiet pārdošanas komandu. Pārdevējs pusi nedēļas pavada pie klientiem, un birojā viņš galvenokārt runā: ar klientu, ar vadītāju, ar komandu. Viņa galds stāv tukšs pat tajās dienās, kad viņš ir birojā. Bet sarunu telpas otrdienā visas aizņemtas. Šim uzņēmumam nevajag mazāku biroju. Tam vajag mazāk galdu un vairāk vietu, kur runāt.

Ko mēs redzējām Kronus birojā

Kronus darbiniekiem bija atļauts modelis 3/2: trīs dienas birojā, divas mājās. Noteikums nemainījās. Mainījās birojs.

Jaunajā Kronus birojā, ko iekārtoja OSPACE, ir kafejnīca, vairākas lounge zonas un daudz dažāda izmēra sarunu telpu. Galvenajai sanāksmju telpai ir bīdāma siena: to atverot, vienuviet var sapulcēties vairāk nekā simts cilvēku. Pēc tam gandrīz visi darbinieki sāka nākt uz biroju piecas dienas nedēļā.

Viens gadījums nav likumsakarība. Bet tas parāda to, ko statistika neredz: apmeklējums nav tikai noteikumu jautājums. Tas ir arī telpas jautājums. (Kāpēc tā notiek, rakstījām šeit: Birojs, kas piesaista un notur darbiniekus.)

Manuprāt, tas ir labākais, ko mums atstāja Covid. Agrāk visi vienkārši gāja uz biroju, un, izņemot lielās korporācijas, neviens īsti nedomāja, kāds tas ir. Kad cilvēkus vajadzēja dabūt atpakaļ, uzņēmumiem pirmo reizi nācās uzdot jautājumu: ko darīt, lai viņi paši gribētu atnākt?

Cilvēki nāk tur, kur viņiem ir labi strādāt. Tātad jautājums nav, cik kvadrātmetru atdot iznomātājam. Jautājums ir, ar ko tos piepildīt.

Kas nāk galdu vietā

Paskatieties, kā strādā cilvēki, kad neviens viņiem nav uzlicis noteikumus. Projektu vadītāja e-pastus izlasa kafejnīcā pie loga. Divi kolēģi nedēļas labāko ideju izdomā, stāvot pie kafijas automāta. Personāla vadītāja grūtāko sarunu ar darbinieku aizved uz kāpņu telpu, jo birojā nav vietas, kur parunāt bez lieciniekiem.

Neviens no viņiem tajā brīdī nesēž pie sava galda. Un neviens nestrādā sliktāk.

Biroju projektētāji to pamanīja sen. Pēdējos gados birojs pasaulē pārvēršas no galdu lauka par kaut ko līdzīgu labai pilsētai: ir vieta, kur strādāt klusumā, vieta, kur strīdēties par ideju, un vieta, kur vienkārši pabūt starp cilvēkiem. Nozarē to sauc par darbu pēc aktivitātēm (activity-based working). CBRE datos vairāk nekā puse uzņēmumu savu biroju jau raksturo tieši tā.

Hibrīdais darbs šo pārmaiņu tikai paātrināja. Mājās cilvēkam ir galds un krēsls. Nav kolēģa, ar kuru pusstundu pārrunāt projektu. Nav sienas, uz kuras komanda var atstāt idejas līdz nākamajai otrdienai. Ja birojs piedāvā to pašu, ko virtuves galds mājās, kāpēc braukt?

Arhitektu birojs Gensler šo ir izmērījis. 2016. gadā izvēlēties, kur strādāt birojā, varēja tikai 27% ASV darbinieku. Šodien pasaulē 73%. Un birojos, ko paši darbinieki vērtē kā visefektīvākos, vieta atpūtai ir 3,2 reizes biežāk, vieta koncentrētam darbam vai konfidenciālai sarunai 2,5 reizes biežāk, vieta videozvaniem divreiz biežāk (Gensler, 2023).

Kā tas izskatās dzīvē? Ejam iekšā.

Lounge zona. Dīvāni, atpūtas krēsli, mazi galdiņi. Izklausās pēc atpūtas, bet tā ir darba vieta, ja pie katras sēdvietas ir rozete un gaisma der lasīšanai, nevis tikai noskaņai. Bez rozetes dīvāns ir vieta piecpadsmit minūšu pauzei. Ar rozeti: pilnvērtīga darba vieta.

Darba kafejnīca. Gensler novēro, ka atpūtas telpa ir pārcēlusies no bezlogu virtuves pie loga un kļuvusi par darba vietu. Garš kopgalds, augstie galdi, laba akustika un kolēģi no citām nodaļām, kurus citādi jūs nesatiktu mēnešiem.

Klusā istaba. Bibliotēkas noteikumi: nerunā, nezvana. Tiem, kas uz biroju brauc tieši tāpēc, ka mājās koncentrēties nevar.

Projektu telpa. Siena, uz kuras idejas karājas visu nedēļu. Komandai nav katru rītu jāsāk no nulles.

Kabīnes. Tieši blakus atvērtajai zonai. Ja līdz kabīnei jāiet pāri visam stāvam, cilvēks zvanīs no sava galda, un viņu dzirdēs visi.

Vieta atslēgties. Kluss stūris vai terase, ja ēkai tāda ir. Desmit minūtes bez ekrāna.

Un viena lieta, ko esam iemācījušies savos projektos. Uz dīvāna labi strādāt stundu, nevis astoņas. Lounge zona neaizstāj galdu, tā dod izvēli. Tāpēc lieta nav dīvānos. Lieta ir proporcijā: cik galdu, cik dīvānu, cik kabīņu. Tieši tur plānojums beidz būt mēbeļu katalogs un sāk strādāt jūsu uzņēmuma labā.

Pirms parakstāt mazāku nomas līgumu

Uzdodiet sev trīs jautājumus. Godīgi.

Cik cilvēku ir birojā otrdienā? Ne vidēji, bet tieši otrdienā. Pāris nedēļas paskaitiet: atbilde bieži pārsteidz.

Kur viņi sēž? Ja pārdevēji visu dienu pavada sarunu telpās, viņu galdi jums nav vajadzīgi. Toties vajag sarunu telpas.

Kāpēc viņi vispār brauc uz biroju? Ja atbilde ir “nezinām”, sāciet ar šo jautājumu, nevis ar kvadrātmetriem.

Atpakaļ uz piektdienu

Nākamreiz, kad piektdienas pēcpusdienā iesiet cauri pustukšam birojam, paskatieties uz to citām acīm. Nejautājiet, no kā atteikties. Jautājiet, kā šeit pietrūkst: dīvāna, uz kura apspriest projektu, telpas, kurā netraucēti piezvanīt, kafijas galda, pie kura nejauši satikt kolēģi no citas nodaļas.

Birojs, kurā tas viss ir, dod cilvēkiem iemeslu atbraukt. To redzējām Kronus birojā.

Ja gribat paskatīties uz savu biroju ar šādām acīm, piesakieties bezmaksas konsultācijai. Palīdzēsim saskaitīt jūsu otrdienu un uzzīmēt variantus 3D.

Īsas atbildes

Vai hibrīdais darbs nozīmē, ka birojam jābūt mazākam? Ne obligāti. Birojs jāplāno pēc noslogotākās dienas, nevis pēc vidējās. 21% Eiropas uzņēmumu, kas platību samazināja pārāk strauji, tagad to atkal paplašina (CBRE, 2025).

Kāpēc darbinieki brauc uz biroju? Gensler 2025. gada pētījumā (vairāk nekā 16 800 biroju darbinieku 15 valstīs) pirmais iemesls ir koncentrēties uz savu darbu. Tālāk seko klātienes sapulces, kolēģi un piekļuve tehnikai.

Kas ir darbs pēc aktivitātēm (activity-based working)? Tā ir biroja plānošanas pieeja, kurā dažādam darbam ir dažādas vietas: galdi koncentrētam darbam, sarunu telpas, kabīnes zvaniem, klusās istabas un atpūtas zonas. CBRE datos vairāk nekā puse uzņēmumu savu biroju raksturo tieši tā.

Kādas zonas vajag hibrīdajā birojā? Dažāda izmēra sarunu telpas, kabīnes zvaniem tuvu atvērtajai zonai, klusā istaba, projektu telpa, darba kafejnīca un atpūtas zona ar rozetēm, kurā var strādāt. Precīzu proporciju nosaka tas, kā strādā konkrētā uzņēmuma cilvēki.

Vai uz dīvāna var strādāt? Jā, ja pie tā ir rozete un darbam piemērota gaisma. Mūsu pieredzē uz dīvāna labi strādāt stundu, nevis visu dienu, tāpēc atpūtas zona papildina galdus, bet tos neaizstāj.

Avoti