Kopsavilkums vadītājam
Ja birojā ir par karstu, par aukstu vai jūs gatavojaties pārcelties, atbildība ir darba devējam, nevis iznomātājam. Likums nosaka skaidras robežas: biroja darbam 19–25 °C aukstajā gada periodā, 20–28 °C siltajā, gaisa mitrums 30–70% un 500 lx apgaismojums darba vietās (MK noteikumi Nr. 359).
Ko tas nozīmē uzņēmumam: atkārtotas sūdzības par karstumu vai sasmakušu gaisu parasti nav tikai darbinieku noskaņojums. Bieži tā ir telpas, ventilācijas vai izkārtojuma problēma, ko var izmērīt un atrisināt.
Ko darīt: zemāk ir trīs biežākās situācijas ar soļiem šai nedēļai. Ja plānojat pārcelšanos, izmantojiet 10 jautājumu pārbaudi. Detalizētā normatīvu karte ir raksta otrajā daļā.
Darbinieki sūdzas par karstumu vai aukstumu: ko darīt?
Sāciet ar mērījumu, nevis ar strīdu. Biroja darbam atļauti 19–25 °C aukstajā gada periodā un 20–28 °C siltajā, gaisa mitrums 30–70% un gaisa kustība 0,05–0,15 m/s (MK noteikumi Nr. 359, 1. pielikums). Ja rādītāji ir ārpus robežām, tas jālabo darba devējam.
Šī problēma birojos ir izplatīta. RSU mērījumos 75% biroja darba vietu temperatūra dienas laikā pieauga, un aukstajā periodā vakarā 37,5% mērījumu pārsniedza +25 °C (RSU, mērījumi 2012). 2013.–2016. gadā 24–38% mērījumu uzrādīja par mazu gaisa kustību jeb sasmakušu gaisu (VDI, 2017–2018).
Ko darīt šonedēļ:
- Izmēriet temperatūru, mitrumu un gaisa kustību vairākās vietās, no rīta un pēcpusdienā. Pašu veikti mērījumi ne vienmēr ir precīzi, tāpēc strīdīgos gadījumos pasūtiet laboratoriskos mērījumus (VDI, 2017–2018).
- Iesaistiet darba aizsardzības speciālistu un pašu darbinieku. Riska novērtējumā jāpieaicina tas, kurš strādā attiecīgajā darba vietā (MK noteikumi Nr. 660, 20. punkts).
- Pārbaudiet kondicionierus. Tie nedrīkst ilgstoši pūst aukstu gaisu uz kādu ķermeņa daļu (LV portāls, 2010), un temperatūru jāmaina pakāpeniski (LV portāls, 2020).
Ja sūdzības atkārtojas, vainīga parasti ir telpa vai izkārtojums, nevis cilvēki. Tipiskie cēloņi (laba prakse, ne likuma prasība):
- darba vietas pie dienvidu vai rietumu logiem bez saules aizsardzības;
- galdi tieši zem ventilācijas vai kondicioniera plūsmas;
- pārāk daudz cilvēku vienā zonā attiecībā pret ventilācijas jaudu;
- nav iespējas izvēlēties siltāku vai vēsāku vietu.
Risinājumi: saules aizsardzība, darba vietu pārvietošana, zonas ar atšķirīgu temperatūru un saruna ar iznomātāju par dzesēšanas un ventilācijas jaudu.
Plānojat pārcelšanos vai remontu?
Prasības ir lētāk pārbaudīt pirms līguma nekā labot pēc pārcelšanās. Lielāko daļu prasību nosaka telpa (ventilācija, dzesēšana, gaisma) un mēbeles (regulējami krēsli un galdi), tāpēc jautājumi jāuzdod iznomātājam un iekārtotājam laikus. Pēc pārcelšanās darbiniekiem jānotur instruktāža, jo apmācība jāveic katru reizi, kad būtiski mainās darba vide (MK noteikumi Nr. 343).
10 jautājumu pārbaude pirms jauna biroja
Atbildiet kopā ar darba aizsardzības speciālistu un iekārtotāju. Katrs „nē” ir jautājums iznomātājam vai projektētājam.
- Vai darba aizsardzības speciālists ir iesaistīts plānošanā, nevis tikai pēc pārcelšanās?
- Vai iznomātājs var apliecināt, ka ventilācija un dzesēšana uztur 19–25 °C ziemā un 20–28 °C vasarā pie plānotā cilvēku skaita?
- Vai ziemā gaisa mitrumu var uzturēt vismaz 30%?
- Vai apgaismojuma projekts paredz 500 lx darba vietās, un vai ir aprēķins?
- Vai darba vietas izvietotas tā, lai logi un lampas neatspīdētu monitoros?
- Vai krēsli un galdi ir regulējami katram lietotājam, arī koplietošanas vietās?
- Vai darbiniekiem ir pieejams dzeramais ūdens?
- Vai pēc pārcelšanās ir plānota instruktāža un riska novērtējuma pārskatīšana?
- Vai OVP nosūtījumu un briļļu kompensācijas kārtība ir aprakstīta iekšējos noteikumos?
- Vai sarunām un video zvaniem ir vietas ārpus atvērtās telpas?
Nekad neesat to sakārtojuši? Minimums, ar ko sākt
Mazam birojam pietiek ar četriem soļiem:
- Norīkojiet atbildīgo: darba aizsardzības speciālistu, ārpakalpojuma kompetento speciālistu vai pats darba devējs, ja ir ieguvis noteikto zināšanu līmeni (MK noteikumi Nr. 749).
- Novērtējiet riskus katrā darba vietā un dokumentējiet tos (MK noteikumi Nr. 660).
- Instruējiet darbiniekus un reģistrējiet instruktāžu (MK noteikumi Nr. 749).
- Nosūtiet uz obligāto veselības pārbaudi tos, kas strādā ar datoru (MK noteikumi Nr. 219).
Ievērošanu pārbauda Valsts darba inspekcija (MK noteikumi Nr. 359, 5. punkts). Riska novērtējums attiecas arī uz attālināto darbu.
Otrā daļa: sīkāk tiem, kas plāno biroju. Zemāk ir visi normatīvi, skaitļi un avoti vienuviet.
Kuri normatīvi attiecas uz biroju?
Uz tipisku biroju attiecas seši galvenie akti. Atbildība par to izpildi ir darba devējam, nevis iznomātājam vai mēbeļu piegādātājam.
| Akts | Ko nosaka | Ko tas nozīmē vadītājam |
|---|---|---|
| Darba aizsardzības likums | Darba aizsardzības sistēma: darba vides iekšējā uzraudzība un riska novērtēšana, organizatoriskā struktūra, konsultēšanās ar darbiniekiem. Ar darba aizsardzību saistītos izdevumus sedz darba devējs (5. panta 3. daļa) | Atbildība ir uzņēmumam. To nevar nodot nomniekam vai piegādātājam |
| MK noteikumi Nr. 359 (28.04.2009.) „Darba aizsardzības prasības darba vietās” | Vēdināšana (13. p.), mikroklimats (15. p. un 1. pielikums), apgaismojums (2. pielikums), dzeramais ūdens. Ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija | Lielākā daļa prasību ir par telpu. Pārbaudiet tās pirms nomas |
| MK noteikumi Nr. 343 (06.08.2002.) „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju” | Darbstacijas prasības, riska novērtējums redzei, fiziskajai un garīgajai pārslodzei, veselības pārbaudes ar redzes pārbaudi, brilles | Krēsli, galdi un monitori ir likuma jautājums, ne tikai komforts |
| MK noteikumi Nr. 660 (02.10.2007.) „Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” | Kā novērtē darba vides riskus. Novērtējumā jāpieaicina darbinieks, kas strādā attiecīgajā vietā | Pēc pārcelšanās vai pārplānošanas pārrunājiet ar speciālistu, vai novērtējums jāatjauno |
| MK noteikumi Nr. 749 (10.08.2010.) „Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos” | Ievadapmācība, instruktāža darba vietā, to reģistrēšana | Jaunā birojā darbinieki jāinstruē par jauno vidi |
| MK noteikumi Nr. 219 (10.03.2009.) „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” | Obligātās veselības pārbaudes (OVP) pie arodslimību ārsta; uz tām nosūta darba devējs | Darbs ar datoru ir faktors, kura dēļ darbiniekus nosūta uz OVP |
Latvijas noteikumi pārņem ES direktīvas 89/391/EEK (vispārējā darba aizsardzība) un 90/270/EEK (darbs ar displeju) prasības, tāpēc līdzīgi principi darbojas visā ES.
Kādi skaitļi birojam ir obligāti?
Biroja darbs pieder MK noteikumu Nr. 359 I kategorijai: darbs, kas neprasa vai prasa nelielu fizisku piepūli. Tam noteiktas šādas robežas:
| Rādītājs | Prasība | Kad piemēro |
|---|---|---|
| Gaisa temperatūra | 19–25 °C | Aukstajā periodā (vidējā āra temperatūra +10 °C vai zemāka) |
| Gaisa temperatūra | 20–28 °C | Siltajā periodā (vidējā āra temperatūra virs +10 °C) |
| Gaisa relatīvais mitrums | 30–70% | Visu gadu |
| Gaisa kustības ātrums | 0,05–0,15 m/s | Visu gadu |
| Apgaismojums | 500 lx | Biroja telpās, kur lasa, raksta un apstrādā datus |
Avots: MK noteikumi Nr. 359, 1. un 2. pielikums, kā tos atreferē VDI pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā 2017–2018” tematiskais pielikums „Darbs ar datoru” un LV portāls, 2020.
Praksē šīs robežas bieži netiek ievērotas. RSU Darba drošības un vides veselības institūts 1998.–2016. gadā birojos veica 2675 apgaismojuma mērījumus: 60% gadījumu apgaismojums bija zem 500 lx. No 2626 gaisa mitruma mērījumiem 30% neatbilda prasībām, un gandrīz visos šajos gadījumos gaiss bija par sausu (VDI, 2017–2018). Dati ir veci, bet tie rāda, kur birojos parasti rodas problēmas: gaisma un gaiss.
Lēmums vadītājam: prasiet iznomātājam ventilācijas un dzesēšanas datus plānotajam cilvēku skaitam, bet iekārtotājam apgaismojuma aprēķinu darba vietām. Tas jāizdara pirms līguma, nevis pēc pirmās vasaras.
Ko prasa darbs ar datoru?
MK noteikumi Nr. 343 attiecas uz darbiniekiem, kuri katru dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju. Birojā tas ir gandrīz visi.
- Riska novērtējums. Darba devējs nosaka darbstacijas riskus un novērtē tos, īpaši redzes, fiziskās un garīgās pārslodzes risku.
- Atbilstoša darbstacija. Darba vietai jāatbilst noteikumu III nodaļas prasībām (9. punkts). Praksē tas nozīmē ekrānu, tastatūru, darba virsmu, krēslu un vidi, kas ļauj strādāt bez sasprindzinājuma.
- Apmācība. Darbinieki jāapmāca pirms darba un katru reizi, kad būtiski mainās darba vide vai darba organizācija, piemēram, pēc pārcelšanās.
- Veselības pārbaudes. OVP, tai skaitā redzes pārbaude, pirms darba ar displeju, periodiski un tad, ja darbinieks sūdzas par redzi (11. punkts).
- Brilles. Ja OVP atzinumā norādīts, ka darbam vajag brilles, darba devējs tās nodrošina (12. punkts). Kārtību nosaka darba kārtības noteikumos vai koplīgumā. Normatīvi kompensācijas summu nenosaka, bet atteikties segt izdevumus darba devējs nevar (VDI atbilde LV portālā, 2024).
Ko tas nozīmē mēbeļu izvēlē: regulējams krēsls un galds nav greznība, bet vienkāršākais veids, kā viena darba vieta der dažāda auguma cilvēkiem. Īpaši svarīgi tas ir koplietošanas darba vietām hibrīdajā birojā, kur katru dienu sēž cits cilvēks.
Kas ir obligāts un kas ir laba prakse?
| Jautājums | Obligāts minimums | Laba prakse, ko vērts plānot |
|---|---|---|
| Gaiss un temperatūra | Robežas tabulā augstāk | Zonas ar atsevišķu regulēšanu; mitruma kontrole ziemā |
| Gaisma | 500 lx darba vietās | Dienasgaisma lielākajai daļai darba vietu; monitori novietoti bez atspīdumiem |
| Darba vieta | Darbstacija atbilst MK Nr. 343 | Regulējami galdi sēdus un stāvus darbam |
| Akustika | Būvnormatīvs LBN 016-15 „Būvakustika” nosaka skaņas izolāciju starp biroja telpām, piemēram, R'w 51 dB starp darba telpām. Trokšņa līmeni atvērtā birojā skaitļos tas nenosaka | Klusas telpas un kabīnes; atvērtās telpas akustika pēc ISO 22955 |
| Riski un dokumenti | Riska novērtējums, instruktāža, OVP | Darbinieku aptauja par biroju reizi gadā |
Obligātais minimums pasargā no pārkāpumiem. Laba prakse nosaka, vai birojā var labi strādāt. Kāpēc tas ietekmē darbinieku noturēšanu, skaidro raksts Birojs, kas piesaista un notur darbiniekus.
Kas tuvākajā laikā var mainīties?
Latvijas noteikumi par darbu ar displeju ir pieņemti 2002. gadā, bet ES tos tagad pārskata. Plānojot biroju 5–10 gadiem, ir vērts zināt trīs lietas.
| Kas | Statuss | Ko tas nozīmē birojam |
|---|---|---|
| ES displeju un darba vietu direktīvu pārskatīšana (90/270/EEK, 89/654/EEK) | Komisija apsver, vai displeju direktīvā iekļaut klēpjdatorus un planšetes un vai darba vietas jēdzienu attiecināt arī uz darbu ārpus biroja (Komisijas konsultācija, 04.12.2025.). „Kvalitatīvu darbvietu akts” gaidāms 2026. gada 4. ceturksnī (DLA Piper, 26.08.2026.) | Klēpjdatoru darba vietas, ergonomika un psihosociālie riski var kļūt par skaidri noteiktu pienākumu |
| Tiesības atslēgties un attālinātais darbs | ES direktīvas vēl nav. Sociālo partneru sarunas beidzās bez vienošanās, Komisija gatavo savu iniciatīvu (Remote Work Europe, 01.04.2026.) | Hibrīdā darba noteikumi var kļūt stingrāki. Mājas darba vietu riski jau tagad jāvērtē |
Ko darīt tagad: izvēlieties mēbeles un tehniku, kas atbilst ne tikai 2002. gada minimumam: regulējamus galdus, monitoru turētājus un dokstacijas klēpjdatoriem. Tie būs jāmaina retāk, ja prasības kļūs stingrākas.
Galvenās atziņas
- Atkārtotas sūdzības par karstumu vai sasmakušu gaisu vispirms izmēriet. Bieži cēlonis ir telpa vai izkārtojums, un labot to ir darba devēja pienākums (Darba aizsardzības likums, 5. pants).
- Birojā jāuztur 19–25 °C aukstajā un 20–28 °C siltajā periodā, 30–70% mitrums un 500 lx darba vietās (MK noteikumi Nr. 359).
- Ja darbinieks ar datoru strādā vismaz divas stundas dienā, piemēro MK noteikumus Nr. 343: riska novērtējums, atbilstoša darbstacija, OVP ar redzes pārbaudi un brilles, ja ārsts tās nosaka.
- Lielāko daļu prasību nosaka telpas un mēbeles, tāpēc tās jāpārbauda pirms nomas līguma un iekārtojuma projekta.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāda temperatūra birojā ir atļauta? Biroja darbam aukstajā gada periodā 19–25 °C, siltajā periodā 20–28 °C (MK noteikumi Nr. 359, 1. pielikums). Periodu nosaka vidējā āra temperatūra: +10 °C vai zemāka ir aukstais periods.
Vai darba devējam jāapmaksā darbinieka brilles? Jā, ja obligātās veselības pārbaudes atzinumā arodslimību ārsts norādījis, ka brilles nepieciešamas darbam. Summu normatīvi nenosaka, to nosaka uzņēmuma iekšējā kārtība (MK noteikumi Nr. 343; VDI, 2024).
Vai prasības attiecas arī uz attālināto darbu? Jā. Riska novērtējums attiecas arī uz attālināto darbu, un darbiniekam jāsadarbojas, sniedzot informāciju par savas darba vietas apstākļiem (LV portāls, 2022).
Kas pārbauda, vai birojs atbilst prasībām? Valsts darba inspekcija (MK noteikumi Nr. 359, 5. punkts).
Vai mazam uzņēmumam vajag darba aizsardzības speciālistu? Pienākumus var pildīt darba aizsardzības speciālists, kompetents ārpakalpojuma speciālists vai pats darba devējs, ja viņš ir ieguvis noteikto zināšanu līmeni (MK noteikumi Nr. 749, 2024. gada redakcijā).
Vai mēbeļu piegādātājs var garantēt atbilstību normatīviem? Piegādātājs var nodrošināt mēbeles, kas ļauj izpildīt prasības, piemēram, regulējamus krēslus un galdus. Atbilstību konkrētajai darba vietai novērtē darba devējs riska novērtējumā.
Noslēgums un aicinājums
Ja pārbaudē saņēmāt vairāk nekā divus „nē”, sāciet ar sarunu ar darba aizsardzības speciālistu un ar biroja apsekošanu. OSPACE palīdz izplānot darba vietas un izvēlēties mēbeles, kas atbilst prasībām un der dažādiem cilvēkiem: piesakiet konsultāciju.